Izmantojot šo lapu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sīkdatnes palīdz uzlabot pakalpojumu kvalitāti. Uzzināt vairāk.

Sazinies ar mums!
Liepājas RAS Twiterī!
Liepājas RAS DzivoZalak
Šodien un rīt tiekamies izstādē "Uzņēmēju dienas Kurzemē 2019" 😉 https://t.co/zm2I0rnYA3 2019-03-22
Liepājas RAS DzivoZalak
No 18. marta līdz 24. aprīlim notiek ikgadējā, jau devītā, nolietoto elektroiekārtu vākšanas akcija “Štepseles ceļo… https://t.co/Xqc4HTdgtE 2019-03-19
Liepājas RAS DzivoZalak
@Liepajacilvekam Paldies Jums par vērību, un šo informāciju noteikti nodosim @Grobinasnovads laukuma apsaimniekotāj… https://t.co/HRLPcgWR8i 2019-03-19

Semināra "Atkritumu apsaimniekošanas sasniegumi un izaicinājumi" kopsavilkums

01.02.2019

 

Jau trīspadsmitajā atkritumu apsaimniekošanas nozares seminārā š.g. 6. un 7. decembrī par aktuālām tēmām diskutēja vadošie LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, valsts institūciju un pašvaldību pārstāvji, nozares asociāciju pārstāvji un biedri, nozares līderi.

 

Šogad nozīmīga semināra tēma - “Atkritumu apsaimniekošanas sasniegumi un izaicinājumi”.

 

Izskaņai tuvojas pašreiz spēkā esošais “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013. – 2020. gadam”, un šobrīd ir vispiemērotākais brīdis izdarīt secinājumus par paveikto un identificēt nacionāli visatbilstošākos un būtiskākos izaicinājumus “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021. – 2028. gadam”, kura īstenošana uzsāksies jau 2021. gadā.

 

Atskatoties uz paveikto, LR VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore R. Vesere secināja, ka īsā laika periodā ir izdarīts gana daudz. Lai arī 2017. gada nogalē Latvija bija viena no 14 valstīm, kuras saņēma Eiropas Komisijas agrīnā brīdinājuma ziņojumu, šobrīd liela daļa no riskiem ir mazināti vai novērsti.

 

Aktuāla tēma šobrīd pasaules mērogā, arī valsts un individuālā līmenī ir domāšanas maiņa. Graujoša vides problēma pasaules mērogā ir ūdenstilpņu piesārņojums, ko rada vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi. Latvijas pludmalēs, kā atklāj pētījumi, 1m2 pludmales smilšu atrodas vidēji 54 izsmēķi. Viens iedzīvotājs Latvijā gada laikā atkritumos izmet vidēji 130 kg pārtikas jeb bioloģiski noārdāmo atkritumu.

 

Mājsaimniecības nav ekonomiski ieinteresētas šķirot atkritumus, arī ražotāju atbildības sistēmās pastāv savas ēnas puses – tās bieži pilnībā nesedz dalītās atkritumu savākšanas izmaksas.

 

Aicinot uz sadarbību normatīvo aktu izstrādē un savstarpēju komunikāciju atbilstošu rīcību definēšanā, R. Vesere norādīja, ka šobrīd atkritumu apsaimniekotājiem ir vispiemērotākais laiks meklēt iespējas jauno izaicinājumu īstenošanai. 

 

4B322SlQ_jpeg.jpg

Attēlā: R.Vesere, foto: K.Reinis

 

Kā zināms, no 2021. gada obligāta būs bioloģisko atkritumu dalīta savākšana. Tas ir nozīmīgs izaicinājums jau šobrīd.

 

SIA  “Eco Baltia vide” administratīvā direktore A. Saulīte, informēja, ka sākotnējā praktiskā pieredze liecina - tas ir dārgs un sarežģīts process, kura viens no būtiskākajiem efektīvas ieviešanas faktoriem ir iedzīvotāju izglītošana. Arī bioloģisko atkritumu savākšanas prasības, jo īpaši vasaras sezonā, ir vērtējamas kā ekonomiski neizdevīgas un ekoloģiski neefektīvas.

 

Būtisks izaicinājums ir arī komposts, kas veidojas bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācijas procesā. LASUA valdes priekšsēdētājs J. Vilgers, stāstot par aprites ekonomikas ēnas pusēm, norādīja, ka komposts ir problēma, ņemot vērā, ka tas savā būtībā ir tehniskais komposts un nav izmantojams lauksaimniecībā.

 

Par savu pieredzi un risinājumiem atkritumu apsaimniekošanā dalījās Rīgas un Jūrmalas pašvaldību pārstāvji.

 

Kā atbilstošs risinājums Jūrmalā ir rasta sadzīves atkritumu svēršana pie atkritumu radītāja. SIA “CleanR” valdes loceklis G. Levics secināja, ka tas ir tehniski sarežģīts un dārgs risinājums, par kura rezultātiem un ieguvumiem vēl pāragri spriest.

 

Atkritumu apsaimniekošanas operatori bija vienisprātis, ka jebkuri nozares izaicinājumi un risinājumi prasa ievērojamas investīcijas, un ka nepieciešams piemērot atbilstošu kontroli šajā nozarē, tādējādi, pasargājot godprātīgos atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus.

 

Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova uzsvēra, ka aktīvi tiek īstenota ražotāju atbildības sistēmu kontrole, veicot pārbaudes pasākumus atkritumu atrašanās vietās, ne tikai “uz papīra”.

 

Arī Latvijas riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja T. Lūse norādīja uz nepilnībām riepu apsaimniekošanā, sniedzot priekšlikumus šīs jomas sakārtošanā.

 

4cgTK_ig_jpeg.jpg

Attēlā: T.Lūse, foto: K.Reinis

 

Savukārt, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktora vietniece L. Berga norādīja, cik būtiska ir ilgtspējīgu risinājumu īstenošana organizāciju reputācijas veidošanā.

 

Otrās semināra dienas izskaņā, norisinājās divas paneļdiskusijas par aktuālām atkritumu apsaimniekošanas tēmām  - atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028. gadam izstrāde, kā arī vienoti standarti un sistēma dalītās atkritumu savākšanas jomā. Paneļdiskusijās piedalījās LR VARAM vadošie pārstāvji, nozares asociāciju un atkritumu apsaimniekošanas organizāciju pārstāvji.

 

R. Vesere akcentēja, ka valstij kopumā ir saistoša Eiropas Savienības izvirzīto mērķu izpilde - 2035. gadā jāsasniedz 65 % sadzīves atkritumu pārstrādes apjoma un tikai 10 % apglabājamo atkritumu apjoma. Valstij kopumā ir jāskatās, kādas ir mūsu nacionālās vajadzības un iespējas, ņemot vērā, ka šobrīd ir unikāli izdevīgs brīdis radīt un aizpildīt atkritumu pārstrādes un reģenerācijas nišu, kas atbrīvojusies Ķīnas tirgus izjukšanas rezultātā. Lai to īstenotu, valstij kopumā ir jādefinē vīzija, jāizstrādā normatīvā bāze, plāns, kur deleģētas konkrētas atbildības jomas – valsts, pašvaldību (kas atbild par atkritumu apsaimniekošanas organizāciju savā teritorijā un iesaista atkritumu apsaimniekošanas organizācijas un komersantus), atkritumu apsaimniekotāju un sabiedrības atbildīga līdzdalība. Atkritumu apsaimniekošanas organizāciju pārstāvji uzsvēra gatavību līdzdarboties un bija vienisprātis, ka vistiešāk izaicinājumi skar atkritumu apsaimniekošanas operatorus, tāpēc jau tuvākajā laikā ir būtiski definēt tos virzienus, kuros operatoriem būs jāinvestē un jābūt gataviem jau 2021. gadā. Paneļdiskusijas laikā tika secināts, ka nepieciešama konkrētāka atbildība pašvaldībām un tās kontroles mehānismi. Valstī vēl šobaltdien ir pašvaldības, kurās atkritumu apsaimniekošana tiek organizēta uz 80.-90. gados noslēgtu līgumu pamata. Pastāv kolektīvās neatbildības iezīmes.

 

Tika akcentēta reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru nozīme un līdzšinējais ieguldījums – atbildīgi profesionāļi un speciālisti, kas koordinē atkritumu apsaimniekošanas procesus, veic sabiedrības izglītošanas darbu.

 

Aktuāla arī otrās paneļdiskusijas tēma - vienoti standarti dalītās atkritumu savākšanas jomā. Tās ietvaros būtiski, lai daudz neatšķirtos ne dalīti vācamo atkritumu sastāvs, kāds var tikt ievietots konteineros, ne arī konteineru dizains. Mērķis – piedāvāt iedzīvotājiem vienkāršu un saprotamu sistēmu, tādējādi veicinot sabiedrības motivāciju šķirot atkritumus.

 

Kā liecina SIA “Liepājas RAS” veiktās iedzīvotāju aptaujas dati*, 52 % respondentu nešķiro atkritumus, jo nezina, kā pareizi šķirot, nav ērti pieejamu šķirošanas vietu, no kuriem arī 4 % respondentu neuzskata par nepieciešamu to darīt. Respondenti atzina, ka šķirotu aktīvāk, ja būtu saprotama un ērti pieejama infrastruktūra. Arī semināra laikā veiktās dalībnieku ekspresaptaujas dati apliecināja, ka vien 20% respondentu dalītā atkritumu savākšanas sistēma Latvijā kopumā ir viegli saprotama. 63 % respondentu norādīja, ka ir saprotama, bet ir jautājumi, savukārt, 17 % norādīja, ka ir daudz neskaidrību.

 

Kā risinājumu atšķirīgajai pieejai un pilnvērtīgai izpratnei LASUA valdes loceklis A. Nikolajevs piedāvāja normatīvajā bāzē noteiktas vadlīnijas, piebilstot, ka līdzšinējā sabiedrības izglītošana tomēr ir devusi zināmus rezultātus. Savukārt AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors K. Zakulis uzsvēra, ka vispirms no mazotnes ir jāaudzina sabiedrība atkritumus neradīt vairāk kā tas nepieciešams. Arī SIA “Clean R” valdes loceklis G. Levics piebilda, ka iedzīvotāju izglītošana ir fundamentāls aspekts, turklāt, tam nepieciešami lieli resursi. Paneļdiskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka iespējamais risinājums būtu vienotas, vispārpieņemtas krāsas vai krāsu kodi, vienkāršs konteineru marķējums, kas nostiprināts Ministru kabineta noteikumu līmenī.

 

LVzQRMOA_jpeg.jpg

Attēlā, no kreisās: moderatore K.Pastore, K.Zakulis, G.Levics, A.Nikolajevs, N.Cudečka-Putniņa

 

Atkritumu apsaimniekošanas semināra izskaņā dalībnieki secināja, ka būtiskākais sasniegumu un izaicinājumu veiksmes faktors ir savstarpējā sadarbība.

 

Semināra gaitā atkritumu apsaimniekošanas nozares pārstāvjiem klātienē bija iespēja aplūkot atkritumu apsaimniekošanas un komunālās tehnikas demonstrējumus, kurus prezentēja tehnikas ražotāju pārstāvis SIA “Alwark”, kā arī iepazīties ar SIA “Unimotors” un “TANA Oy” piedāvātās specializētās tehnikas aktualitātēm.

 

Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols secina: “Jau tradīciju ieguvušais seminārs Liepājā parādīja, ka atkritumu apsaimniekošanas nozare apzinās problēmas, nekavējoši risināmus jautājumus un ir gatava izaicinājumiem. Lai Latvijā būtu tīra, zaļa, sakārtota un iedzīvotājiem draudzīga apkārtējā vide!”

 

Semināru organizēja reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs SIA “Liepājas RAS” sadarbībā ar biedrību “Dzīvo zaļāk!” un Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju.

 

 

*2017. gadā izstādes “Ražots Liepājā” laikā tika aptaujāti 384 respondenti.

 

 

Sagatavoja:

Inese Brūdere

Tel. 29147017, inese@liepajasras.lv

Semināra
Drukāt