Tūkstošiem gadu mūsu planēta Zeme ir sekojusi Zero Waste jeb bezatkritumu principiem – viena procesa atlikumi tika izmantoti citos procesos. 21. gadsimts mūs ved atpakaļ pie šiem pamatprincipiem, bet mums ir dota izvēle – sekot tiem vai tomēr nesekot.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2020. gadam jāpārstrādā vismaz 50% no saražotajiem atkritumiem. Ir ieviests jauns jēdziens “aprites ekonomika” – ekonomika, kas cenšas neizšķiest resursus, nepiesārņot vidi un nodrošināt produktu un materiālu atkārtotu izmantošanu.
Tā ir pretstats mums ierastajai lineārajai ekonomikai, ko raksturo “ražo, patērē, izmet” modelis. Diemžēl arī aprites ekonomika nav problēmas risinājums, tādēļ aizvien vairāk tiek runāts par bezatkritumu pieeju, ko par savu izvēlējušās jau vairāk nekā 400 Eiropas pilsētas.
Bezatkritumu pieeja nozīmē radīt un pārvaldīt produktus un procesus tādā veidā, lai:
● Samazinātu radīto atkritumu daudzumu;
● Mazinātu to toksiskumu;
● Saglabātu un atjaunotu visus resursus;
● Kā arī nededzinātu vai nenoglabātu tos atkritumu poligonos.
Bezatkritumu pieeja nenozīmē pārvaldīt atkritumu plūsmu, tas nozīmē neradīt atkritumus, gudri pārvaldot resursus.
Avots: www.homoecos.lv