Viens no nozīmīgiem ilgtspējīgas vides aizsardzības priekšnosacījumiem ir efektīva atkritumu apsaimniekošanas sistēma, un tās ietvaros, apglabājamo atkritumu apjoma samazināšana.
Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai* un Latvijā pieņemtiem normatīvajiem aktiem, atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un nozarē iesaistītajiem (radītājs, apsaimniekotājs utt.) ir jāveic pasākumi, kuru rezultātā līdz 2030. gadam atkritumu poligonos apglabāto atkritumu daudzums sasniegs vien 10% no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.
Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra SIA “Liepājas RAS” poligonā “Ķīvītes” gada laikā tiek ievestas aptuveni 39,5 tūkst. tonnas (* 2017. gadā) atkritumu no visa Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģiona.
Atkritumu priekšapstrāde tiek veikta 100 % mājsaimniecību jeb sadzīves atkritumiem, kur 80,4 % jeb 24,2 tūkst. tonnas nešķiroto sadzīves atkritumu tiek novirzīti uz SIA “Eko Kurzeme” atkritumu šķirošanas rūpnīcu “Skudras”. Tur, izmantojot atkritumu šķirošanas līniju, tiek atšķiroti otrreizējai pārstrādei nododami materiāli – stikls, metāls, papīrs un dažādi plastmasas veidi, kā arī augstas kaloritātes dedzināmais materiāls jeb RDF. Tālāk šie materiāli tiek nogādāti pārstrādātājiem, kuri tos atgriež apritē, jaunu izstrādājumu veidā.
Savukārt, 19,6 % nešķiroto sadzīves atkritumu priekšapstrāde tiek veikta, izmantojot reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra resursus un tehnoloģijas.
Tādējādi, ar reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra resursiem 2017. gadā otrreizējai pārstrādei nodotas 174,4 tonnas dažādu materiālu (metāllūžņi, plastmasa u.c.).
Priekšapstrādes procesu rezultātā atlikusī bioloģiju saturošā atkritumu plūsma iek novirzīta uz bioenerģijas šūnu, kur anaerobu procesu ietekmē veidojas atjaunojams energoresurss – biogāze. No tās tiek saražota elektroenerģija.
Būvniecības, rūpniecības un lielgabarīta atkritumu priekšapstrādes rezultātā no aptuveni 9,5 tūkst. tonnām, izmantojot atkritumu smalcinātāju un šķirošanas līniju, tiek iegūts materiāls, kas noderīgs poligona tehnoloģisko procesu nodrošināšanai – iekšējo ceļu un vaļņu izveidei, ikdienas pārsegumam, tehnoloģisko sistēmu efektīvai darbībai, vides aizsardzības prasību nodrošināšanai u.tml.
Kā atspoguļots tabulā, 2017. gadā atkritumu poligonā “Ķīvītes” apglabāti vien 27 % ievesto atkritumu. Tas ir ievērojams samazinājums, salīdzinot ar 2013. gadu, kad poligonā tika apglabāti 94 % ievesto atkritumu.
| Atkritumu veidi | 2013 | 2017 |
| Citi ievestie atkritumi (rūpniecības, būvniecības, lielgabarīta u.c.) | 8208,17 | 9488,7 |
| Kopējais ievestais atkritumu daudzums | 40006,92 | 39589 |
| Kopējie poligonā apglabātie atkritumi | 37407,869 | 10886 |
| % apglabāti no kopējiem ienākošajiem | 94% | 27% |
Šo būtisko apglabāto atkritumu samazinājumu nodrošinājusi virkne īstenoto pasākumu, kuru pamatā infrastruktūras un cilvēkresursu profesionālās kapacitātes attīstība, atkritumu apsaimniekošanas procesu un sistēmas kopumā attīstība.
* Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem