Šā gada 19. un 20.septembrī Liepājā norisinājās ikgadējais atkritumu apsaimniekošanas nozares seminārs “Atkritumu apsaimniekošanas attīstība Latvijā 2020+”, kurā jau četrpadsmito reizi par aktuāliem nozares jautājumiem diskutēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, kontrolējošo institūciju pārstāvji, nozares asociāciju pārstāvji un biedri, līderi, kā arī pašvaldību pārstāvji.
Atkritumu apsaimniekošanas nozare ir uzskatāmi attīstījusies. Attīstības gaitā nemitīgi ir nācies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, kurus rada ne tikai ES direktīvas, bet arī sadarbība starp valsti, pašvaldībām un to institūcijām, izglītotu sabiedrību un atkritumu apsaimniekotāju, kā arī pieejamiem resursiem, kam jārada efektīvi darbojošās sistēma.
Ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas nozares būtisko ietekmi Latvijas vides aizsardzības jomā un ilgtspējīgā valsts attīstībā kopumā, šobrīd ir svarīgi ne tikai izvērtēt jau esošo pieredzi, bet arī atkritumu apsaimniekošanas attīstības mērķus un perspektīvas turpmāk.
Pirmās semināra dienas vadošās tēmas bija atkritumu apsaimniekošanas poligonu attīstība, dalītā atkritumu vākšana – tendences otrreizējo izejvielu tirgos, bioloģiskie atkritumi un tekstila atkritumi, kā arī vides izglītība.
Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols klātesošos informēja par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Liepājas reģionā, poligona infrastruktūras attīstības projektiem, saimniecisko darbību un tās rezultātiem, nākotnes iecerēm, akcentējot aprites ekonomikas aspektu ieviešanu poligona apsaimniekošanā, kā arī efektīviem esošās infrastruktūras izmantošanas risinājumiem.
SIA “Getliņi EKO” projektu vadītāja Baiba Rosicka semināra dalībniekus informēja par Latvijas lielākā atkritumu poligona darbības rezultātiem un procesiem, kā arī nākotnes iecerēm bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei.
Akcentējot vides izglītības nozīmi reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru attīstībā, ar savu pieredzi dalījās Dabas un tehnoloģiju centrs “URDA”, kas Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā īsteno dabaszinātnēs balstītu apmācību, veicinot sabiedrības domāšanas, rīcības un attieksmes pret vidi izmaiņas.
Vides izglītība, iedzīvotāju iesaiste un sabiedrības domāšanas maiņa – šie aspekti semināra gaitā tika pieminēti vairākkārt. Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Atkritumu apglabāšanas nodaļas vadītāja Inese Vēvere norādīja, ka tajos reģionālajos atkritumu apsaimniekošanas centros, kur tiek plānoti un realizēti resursi sabiedrības izglītošanai – atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir efektīvāka, kā labos piemērus, pieminot SIA “ZAAO”, SIA “Liepājas RAS” un SIA “Getliņi EKO”.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve informēja klātesošos par sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifiem un to atšķirībām dažādos reģionos. Tarifu atšķirības reģionos nosaka poligonos izmantotās tehnoloģijas. Šobrīd pieejamie viennozīmīgi salīdzināmie dati ir noderīgi ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī sabiedrības aktīvākajai daļai, tādējādi mazinot iespēju tos dažādi interpretēt.
SIA “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics akcentēja būtiskākos izaicinājumus bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai, kam, atbilstoši ES prasībām, ir jābūt pieejamai Latvijā jau no 2021. gada. G.Levics norādīja, ka bioloģisko atkritumu dalīta vākšana nevar tikt pielīdzināta otrreizējo materiālu dalītai vākšanai, ņemot vērā specifiskās bioloģisko atkritumu savākšanas prasības. Pārstrādes un tālākas izmantošanas iespējas šobrīd izskatās niecīgas un nesamērīgi dārgas.
Aktuāla tēma arī tekstila atkritumu savākšana un pārstrāde, kas atbilstoši ES direktīvu prasībām dalībvalstīs jāizveido līdz 2025. gada 1. janvārim. Kā informēja SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, aptuveni 3–5 % no kopējā poligonos apglabātā atkritumu apjoma veido tekstila atkritumi. SIA “Eco Baltia vide” šobrīd ir uzsākusi tekstila atkritumu šķirošanas izpētes projektu, lai noskaidrotu – kādi un cik daudz tekstila izstrādājumu nonāk šķirošanas konteineros, kādas ir iespējas atgriezt tekstila izstrādājumus aprites ekonomikā un cik tas maksās (infrastruktūras izveide un uzturēšana).
Pieredzējis nozares eksperts Indulis Emsis atklāja būtiskus bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas aspektus un kliedēja mītus, kas dažviet sabiedrībā sastopami.
LASUA valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts informēja par būtiskākajiem risināmiem jautājumiem, lai veicinātu atkritumu apsaimniekošanas attīstību nākotnē. Arī J.Vilgerts uzsvēra nepieciešamību noteikt atkritumu beigu statusu noteiktām atkritumu grupām (komposts, grunts, stikls, būvgružiem, tekstilam u.c.), kā arī obligātu zaļā iepirkuma statusu šīm kategorijām, lai nodrošinātu to atgriešanu apritē.
Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzsvēra, ka šodienas aktualitāte ir atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība 2020. – 2030. gadā. Norit darbs, gatavojoties jaunajam ES fondu plānošanas periodam, kas sāksies jau 2021. gadā. Nozarē ir nepieciešams noteikt prioritātes. Viens no attīstības virzieniem – bioloģisko atkritumu pārstrāde. Atkritumu beigu statuss – ir svarīgs jautājums, kur ministrija vēlētos uzklausīt nozares profesionāļu viedokļus un priekšlikumus. Arī depozīta sistēma ir viena no nozares aktualitātēm. Savukārt, Ilze Doniņa papildināja ar informāciju par normatīvo aktu izmaiņām, to skaitā, par reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes nepieciešamību.
Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne–Ansberga informēja par atkritumu apsaimniekošanas kontroles darbībām un rezultātiem, to skaitā, konstatētajām kļūdām un neviennozīmīgi vērtētiem poligonu tehnoloģiskiem risinājumiem. Piemēram, atsevišķos poligonos netiek nodrošināta atkritumu pārstrāde pirms apglabāšanas, kā arī nav gāzes savākšanas sistēmas. Pastāv iespējamība atkritumu vieglajai frakcijai nonākt apkārtējā vidē.
Attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas ražotāju atbildības sistēmās, konstatēts, ka piemērojot neatbilstošus atkritumu kodus, kļūst neizsekojama atkritumu plūsma. E.Baklāne–Ansberga informēja arī par plānoto viedo tehnoloģiju izmantošanu atkritumu apsaimniekošanas kontrolē, kas tiks uzsākta no 2020. gada. Savukārt, lai veicinātu uzņēmumus visaugstākajā līmenī ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un īstenot vides aizsardzības pasākumus pēc savas iniciatīvas ietekmes uz vidi samazināšanai, klātesošie tika informēti par iespēju pieteikties Zaļās izcilības balvai, kur šogad viena no nominācijām attieksies arī uz atkritumu apsaimniekotājiem.
Otrās dienas prezentāciju daļu noslēdza Jānis Butkevičs, klātesošo uzmanībai piedāvājot informāciju par paplašināto depozīta sistēmu, un norādot, ka tai jābūt balstītai 21. gs. mērķos un risinājumos to sasniegšanai, atvērtai (ar iespēju pievienot dažādu veidu iepakojumu grupas) un saimnieciski izdevīgai.
Otrās semināra dienas izskaņā norisinājās divas paneļdiskusijas par tēmām – bioloģisko atkritumu apsaimniekošana un poligonu attīstība. Paneļdiskusijās piedalījās LR VARAM pārstāvji, nozares eksperti un atkritumu apsaimniekošanas organizāciju pārstāvji, kā arī VVD un SPRK pārstāvji.
Bioloģisko atkritumu apsaimniekošanā svarīgākais – kā atgriezt apritē un kur likt galaproduktu. Lai rastu tam risinājumu, nepieciešams definēt noteiktu standartu un kritērijus, ņemot vērā, ka tehniskā komposta izmantošanas iespējas ir ļoti ierobežotas. Jau šobrīd ir nepieciešams veikt bioloģisko atkritumu uzskaiti un pilnveidot uzskaites sistēmu nākotnē. Lai veicinātu bioloģisko atkritumu dalītu vākšanu, būtiska nozīme ir vides izglītībai, kas atsevišķos atkritumu apsaimniekošanas reģionos tiek īstenota mērķtiecīgi un ar labiem rezultātiem.
Arī otra paneļdiskusijas tēma par poligonu attīstību – aktuāla. Tajā piedalījās VVD un SPRK pārstāvji, kā arī vairāku reģionu poligonu pārstāvji. Būtiskākais secinājums – ir nepieciešams stiprināt reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru lomu, kas atbilstoši pašvaldību deleģējumam koordinē un kontrolē atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību reģionā. Šādu centru darbības rezultāti jau atsevišķos reģionos Latvijā rāda, ka labāka atkritumu apsaimniekošanas situācija ir tur, kur poligons darbojas kā RAAC un sadarbojas ar pašvaldībām.
Semināra laikā veiktajā aptaujā 32% semināra dalībnieku norādīja, ka poligonu attīstību veicinātu RAAC pilnvaru noteikšana un stiprināšana, 54% respondentu uzskatīja, ka to veicinātu konkrētu mērķu definēšana un finansējuma pieejamība, 11% uzskatīja, ka publiski privātā partnerība, savukārt 4% norādīja, ka poligoniem attīstība nav nepieciešama.
Divu dienu garumā semināra dalībniekiem un citiem interesentiem bija iespēja aplūkot klātienē ne tikai dažādus konteinerus, jaunākās paaudzes atkritumu apsaimniekošanas automašīnas un iekārtas, ko demonstrēja ESE Gmbh, SIA “Unimotors” un TANA OY, bet arī senāko, 1989.gadā ražoto atkritumu savākšanas automašīnu GAZ5314, kuru savu 75 gadu jubilejas pasākumu ietvaros apskatei piedāvāja Clean R.
Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols secina: “Šādi nozares semināri dod pienesumu nozares attīstībai, vienotai lietu izpratnei un komunikācijai starp iesaistītām pusēm.”
Semināru organizēja biedrība “Dzīvo zaļāk!” sadarbībā ar reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru SIA “Liepājas RAS” un Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju.
Semināru atbalstīja: SIA “CleanR”, SIA “Eco Baltia Vide”, ESE Gmbh, SIA “RSC Noma”, TANA OY un SIA “Unimotors”.