Vienā no Liepājas sporta zālēm patlaban notiek pētījums par to, cik daudz PET pudeļu atkritumos izmet sportisti un kā būtu jārīkojas, lai šis daudzums saruktu. Tā ir daļa lielāka darba, kas starptautiski veicams, lai labāk tiktu galā ar plastmasas atkritumiem, saka projekta īstenotāji.
Pēta sportistu paradumus
Jau drīz pēc sporta kluba "Royal Fitness" atvēršanas šogad tās vadītājs Aigars Laugalis, redzot, cik daudz atkritumu konteineros uzkrājas PET ūdens pudeļu, nolicis atsevišķu tvertni, kur tās savākt vienuviet. Kluba vadība arī sākusi domāt, kā šo atkritumu problēmu risināt. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Liepājas RAS" tajā laikā pilsētā meklējis sporta klubu, ar kuru varētu sadarboties izpētes projekta laikā, lai noskaidrotu plastmasas iepakojuma patērētāju paradumus, kā arī radīto atkritumu daudzumu un uzņēmēju attieksmi pret to.
Tā sporta klubs no 1. novembra iesaistījies kopējā projektā. Tiek noskaidrots, vai apmeklētāji sportot nāk ar jau iepriekš nopirktu dzēriena pudeli, pērk to klubā vai izmanto daudzkārt lietojamu trauku, un vai viņi savus paradumus gatavi mainīt. Divus mēnešus, līdz decembra beigām, klientiem klubā ir bez maksas pieejams avota ūdens. Vienreiz lietojamo glāzīšu – ne plastmasas, ne papīra – nav, ūdens jālej sporta pudelēs.
Vēl konkrēti dati nav apkopoti, bet daļa klientu to atbalsta, stāsta A. Laugalis. Izmesto PET pudeļu daudzums sporta kluba atkritumu konteineros redzami sarūk.
"Klients ietaupa, viņš ir priecīgs," pasmaida A. Laugalis. Bet, raugoties pēc lielā ūdens patēriņa, kāds patlaban klubā ir, vadītājs spriež, vai varēs to atļauties arī pēc projekta beigām. Taču, pēc „Liepājas RAS” vides pārvaldības speciālistes un šā projekta pārstāves Zanes Siksnas teiktā, ar ūdens piegādes uzņēmumu „Venden” jau uzsāktas sarunas par citiem iespējamiem risinājumiem, piemēram, ūdens filtra uzstādīšanu. „Savilksim galus, cik tas mums izmaksā,” saka A. Laugalis.
Z. Siksna zina teikt, ka citās Eiropas valstīs, par kurām viņa projekta sakarā interesējusies, dzeramais ūdens jebkurā iestādē ir bez maksas, jo tiek izmantoti ūdens filtri. „Šo jautājumu mēs varētu pacelt.”
Vajag trīs lietas
Tā, lēnām vien, domāšanu var mainīt, uzskata sporta kluba vadītājs. Viņš pastāsta, ka, kādu laiku nodzīvojis Vācijā, redzējis cik attīstīta tur ir šķirošanas sistēma. „Pie mums īsti nekādas nav.” Pats A. Laugalis, ar ģimeni, plānojot pārcelšanos uz jaunu dzīvesvietu, jau laikus pagalmā paredz vietu, kur salikt sašķirotos atkritumus. Bet līdz šim, dzīvoklī dzīvojot, tas ir krietni grūtāk, viņš piekrīt. Pilsētā trūkst ērti pieejamu šķirošanas vietu.
Kopumā ņemot, ir trīs lietas, ko, pēc A. Laugaļa domām, nepieciešams sakārtot, lai atkritumu šķirošana Latvijā beidzot iekustētos pa īstam. Valsts politika šajā jautājumā un tikšana galā ar oligarhiem, „kuri nevar sadalīt, kurš tad to biznesu ņems”. Tad – pilsētā jānodrošina tiešām ērta infrastruktūra. Un tas, protams, ir arī sabiedrības attīstības un audzināšanas jautājums.
Pētījums sporta zālē ir viena daļa no liela ES programmas LIFE+ projekta „Plastic Zero”, kurā vadošais partneris ir Kopenhāgenas pašvaldība Dānijā. Tajā strādā „Liepājas RAS” no Latvijas un dalībnieki no Zviedrijas, Somijas un Vācijas. Mērķis ir izpētīt plastmasas atkritumu daudzuma samazināšanas iespējas.
Projekts pamatā ir pētniecisks, taču tajā ir arī pa praktiskai notij. Piemēram, sadarbībā ar Liepājas pašvaldību iestādēs uzliktie dalītas atkritumu vākšanas konteineri. „Mēs iestādes apbraukājam, vaicājam, kā veicas,” saka Z. Siksna. „Cilvēki pierod aizvien vairāk.” Konteineros, kas paredzēti vienam atkritumu veidam, arvien mazāk tiekot mesti citi atkritumi, kas visu vākumu sabojātu un padarītu pārstrādei nederīgu. Savukārt atkritumu savākšanas operatoru secinājuši, ka no iestādēm, kur kārtīgi šķiro, sadzīves atkritumi jāizved par vienu reizi nedēļā mazāk.
Arī Liepājā ražo granulas
Kas tālāk notiek ar plastmasu, kas sašķirota atsevišķos konteineros un nonāk „Liepājas RAS”? Z. Siksna stāsta, ka lielākie uzņēmuma sadarbības partneri ir uzņēmumi „Nordic Plast” un „PET Baltija” Olainē, tie abi ietilpst a/s „Eco Baltia” grupā.Pirmais pārstrādā tā saukto cieto plastmasu, piemēram, to, no kuras gatavo „Actimel” trauciņus un šampūna pudeles. Otrais pārstrādā PET pudeles.
„”Eco Baltia” ir apgrozījuma ziņā lielākā vertikāli integrētā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs,” teikts šā uzņēmuma mājaslapā. Grupā ietilpst uzņēmumi, kuru darbība aptver visu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, sākot ar to savākšanu un šķirošanu, arī Liepājā bāzētais „Eko Kurzeme”.
Arī Liepājā darbojas uzņēmums, kas pārstrādā tā saukto cieto plastmasu, kas atpazīstama pēc marķējuma HDPE un PEHD – SIA „Recolat”. Uzņēmumā „Kurzemes Vārds” uzzina, ka izejvielas, tas ir, plastmasas atkritumus tas galvenokārt ieved no ārzemēm, jo šķirošana Latvijā nav attīstīta. Arī iegūto materiālu – plastmasas granulas, no kurām gatavot jaunus plastmasas izstrādājumus, – galvenokārt eksportējot, lai gan noņēmēji esot arī Latvijā.
Burciņa un ietinamais papīrs
Vēl viens aspekts, ko pēta „Plastic Zero” laikā, ir zaļais publiskais iepirkums. Tā ir vides nosacījumu iekļaušana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās, tas ļauj gan saudzīgi izturēties pret vidi, gan ietaupīt, lasāms www.iub.gov.lv. Tā rezultātā projekta beigās būs izstrādāta Zaļā iepirkuma rokasgrāmata, kas būs noderīga visiem ar iepirkumiem saistītajiem, arī Liepājas pašvaldībai, stāsta Z. Siksna.
Un galu galā „Plastic Zero” rezultāts dos ceļvedi plastmasas atkritumu pārvaldībā, viņa saka.
Pašas galvenā atziņa projekta laikā: cik vien iespējams, izvairīties no plastmasas lietošanas. „Gribas atpakaļ brūno ietinamo papīru un stikla burciņas,” Z. Siksna pasmaida. Viņa arī pastāsta, ka Liepājas veikalā „Rūtiņa” kilogramos nopērkams šāds ietinamais papīrs: „Visu ko var iesaiņot!” Bet uz tirgu var ņemt līdzi stikla burciņas.
Uzziņai
/ Plastmasu, vispirms tās izstrādājumu samaļot granulās, var pārstrādāt trīskārt. Pēc tam tā jāpapildina ar jaunu izejvielu.
/ Pēc citiem datiem, plastmasu var izmantot pat līdz 30 reizēm.
/ Plastmasai ir daudz dažādu veidu, taču tos visus pārstrādāt nevar.
/ Viena tonna pārstrādātas plastmasas ietaupa 1,8 tonnas naftas.
/ PET – polietilēnteraftalāts. Visbiežāk no tā izgatavo dzērienu pudeles.
/ Pārstrādājot tās, iegūst PET pārslas, no tām gatavo jaunu pārtikas iepakojumu, vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, arī tekstilšķiedru.
/ PET pudele vidē sadalās apmēram 80 gados.
Avots: „Liepājas RAS”, „Latvijas Zaļais punkts”
Mazie, čaukstošie neder
Sāpīga tēma, runājot par iespējām pārstrādāt plastmasas atkritumus, ir maisiņi. Tos Latvijā nepārstrādā. Bet no bioplastmasas ražotos, kas videi nekaitē, Liepājā atrast var reti.
„Mazie, čaukstošie, plānie maisiņi pārstrādei neder,” saka uzņēmuma „Liepājas RAS” pārstāve Zane Siksna, kurai to apstiprinājuši plastmasas pārstrādes firmā. Alternatīva ir maisiņi no bioplastmasas, tātad materiāla, kas vidē sadalās, nav iegūti no neatjaunojamiem dabas resursiem.
„Kurzemes Vārds” piemēram min divus veikalus, kur tādus var iegādāties – „Otrā elpa.Pludmale” un ekoveikals Graudu ielā. „Otrajā elpā” desmit litru ietilpības biomaisiņš maksā 10 santīmus, divreiz mazāks – astoņus santīmus. „Cilvēki diez cik aktīvi neprasa, bet mēs paši piedāvājam,” saka veikala vadītāja Laura Bluķe. Izņemot kaimiņos esošo ekoveikalu, viņa citās tirdzniecības vietās šādus maisiņus redzējusi neesot. Šeit dabūjamie maisiņi nāk no biedrības „Homo Ecos” Rīgā, kas tos arī ražojot.
Ja klients tādu pirkt tomēr negrib, viņam iedod atkārtoti lietotu maisiņu – kādu no tiem, kurā uz labdarības veikalu bijušas atnestas preces.
Dina Belte, "Kurzemes Vārds", 28.11.2013