Š.g. 12. – 13. septembrī Liepājā norisinājās Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozares seminārs “Ilgtspējīgas aprites ekonomikas attīstība un sasniedzamie mērķi”, kur divu dienu garumā par nozares aktualitātēm diskutēja valsts un pašvaldību institūciju vadošie pārstāvji un nozares eksperti, atkritumu apsaimniekotāji un nozares biedrību pārstāvji.
Būtiskākās tēmas bija nepārstrādājamu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas attīstība; savstarpējā sadarbība, komunikācija, atkritumu klasificēšana, atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru attīstība, sabiedrības iesaistes un izglītošanas aspekti, kā arī nozares loma Latvijas aprites ekonomikas attīstībā.
Kā norādīja Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts, Eiropā ir tikai divas valstis, kurās nenotiek nepārstrādājamu atkritumu pārstrāde jeb reģenerācija (waste-to-energy). Latvija ir viena no tām. Piešķirot šādu projektu attīstībai valstisku nozīmi, atvieglojot lēmumu pieņemšanu konkrētās pašvaldībās, būtu iespējams veicināt atkritumu reģenerāciju. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis akcentēja, ka lielākais izaicinājums atkritumu apsaimniekošanā ir sabiedrības paradumu maiņa, bet iezīmējas pozitīva tendence – paradumi mainās, un to lielā mērā ietekmē jaunieši – viņu izpratne, zināšanas, atbildība. Latvijai noteikti jāvirzās atkritumu reģenerācijas virzienā, ņemot vērā, ka atkritumu apsaimniekošanas poligonu kapacitāte ir ierobežota, un Latvijai jāsasniedz ES noteiktie mērķi noglabāšanas mazināšanai. Arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis norādīja, ka atkritumu reģenerācijas tehnoloģiju īstenošana ir iespējama, sākot ar diskusijām sabiedrībā par to un iesaistot visas būtiskās ietekmes puses. Valsts Vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš informēja, ka noglabāto atkritumu apjoms iepretim gaidītajam tomēr minimāli pieaug, vienlaikus iepazīstinot ar Klimata un enerģētikas ministrijas plānoto darbu pie vadlīniju izstrādes Aprites ekonomikas ceļa kartes izveidei.
Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš norādīja, ka atkritumu apsaimniekošana Dienvidkurzemes reģionā attīstās, sadarbojoties reģiona pašvaldībām un veidojot atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru. Mudināja būt aktīvākiem un drosmīgākiem lēmumu pieņemšanā.
Būtiskākās atziņas un secinājumi:
-Latvijai ir risks nesasniegt ES izvirzītos atkritumu noglabāšanas mērķus, nerealizējot atkritumu reģenerāciju;
– nozares attīstībā ir būtiski digitalizācijas risinājumi;
-taras depozītsistēma attīstāma, palielinot gan tvērumu (t. sk. elektronisko cigarešu), gan maksu par depozītu;
-atbalstāma ir jauna iniciatīva – “e-konteineri” mazās elektronikas dalītai vākšanai;
-atvērtai komunikācijai nozares un tās regulējošo, uzraugošo iestāžu starpā ir izšķiroša nozīme;
-aprites ekonomikas pilnvērtīgai attīstībai sakārtoti atkritumu apsaimniekošanas procesi ir būtiski, īpaši ar fokusu uz pārstrādi un reģenerāciju.
Aprites ekonomikas pieeja atkritumu apsaimniekošanā nodrošina gan ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību, gan arī Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Tā sevī ietver ne tikai atkritumu samazināšanas, atkārtotas pārstrādes un izmantošanas principus visefektīvākajā veidā, bet arī organizāciju un uzņēmumu procesu pārkārtošanos atbilstoši aprites ekonomikas pamatprincipiem, tai skaitā, komunikāciju ar iesaistītajām pusēm. Apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 10% gadā paveicama, attīstot jaunas tehnoloģijas un pieejas, mainot sabiedrības attieksmi un paradumus.
Semināru organizēja biedrība “Dzīvo zaļāk!” sadarbībā ar SIA “Liepājas RAS” un Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju.
Semināru atbalstīja AS CleanR Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA “Getliņi EKO” AS AJ Power Recycling, SIA “Lautus”, SIA “UNIMOTORS LATVIA”, SIA Alwark, TANA Baltics, Liepājas valstpilsētas pašvaldība.
Prezentācijas:
J. Vilgerts– Aprites ekonomika – nozares attīstības vektors
A. Ķēniņš- Valsts vides dienesta loma un iesaiste aprites ekonomikas ieviešanā- kas mainījies?
S. Sproģe– Atkritumu apsaimniekošanas reģionālie centri un pašvaldību izaicinājumi
E. Atlācis– Nozares būtiskie aspekti
L. Anteina– Atkritumu apsaimniekošanas kontroles rezultāti un aktualitātes
G. Levics– Kā sasniegt 10% noglabāšanas mērķi 2035. gadā
L. Dukaļska– Vai tam ir vieta atkritumu kalnā?
A. Ozola- Nozares regulācijas perspektīvas
K. Zakulis– Par plasmasas saturošu izstrādājumu samazināšanu
A. Baltbārde- Latvijas aprites ekonomikas indekss
L. Šmite– Cik maksā Tavs komforts?
D. Āriņa– Ieteikumi pašvaldībām kā organizēt bioloģisko atkritumu savākšanu un uzskaiti
N. Niedols– Veiksmes un mācībstundas komunikācijā
J. Derkevica-Pilskunga– Paradumus ir iespējams mainīt mēneša laikā
D. Helmane– Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts
J. Vjakse– Izglītības koncepcija
Ē. Timpars– NIMBY, BANANA un atkritumu reģenerācija
I. Graviņš– Alternatīvais ikdienas pārklājums
Pasākuma fotogrāfijas- https://failiem.lv/u/8rqjsghnt6 (pieejams līdz 01.10)