Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ietekmē ne tikai tarifs, bet arī mūsu ikdienas paradumi — cik daudz atkritumu radām un cik daudz no tiem nonāk nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā.
Daļa no tā, kas ikdienā tiek izmests kopējā sadzīves atkritumu konteinerā, patiesībā ir šķirojama vai nododama atsevišķi. Vieglais iepakojums, stikls, bioloģiskie atkritumi, tekstils, baterijas, nolietota elektrotehnika un depozīta iepakojums nav jāmet kopā ar nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.
Jo vairāk šķirojam, jo mazāk paliek nešķiroto sadzīves atkritumu. Tas palīdz efektīvāk izmantot konteinera ietilpību, samazina nepieciešamību pēc biežākas tā izvešanas un rada iespēju ikdienā ietaupīt.
Atkritumu daudzumu var samazināt vēl pirms brīža, kad kaut kas nonāk konteinerā. Pārdomāti pirkumi, iepirkumu saraksts, pārtikas plānošana un daudzreiz lietojamu maisiņu, pudeļu, krūžu vai pārtikas trauku izmantošana palīdz samazināt liekos pirkumus un atkritumu daudzumu mājās.
Ja atkritumi tomēr rodas, nākamais solis ir tos šķirot pareizi. Iepakojumam jābūt tukšam un tīram, bioloģiskajiem atkritumiem jānonāk konteinerā bez plastmasas un cita iepakojuma, bet baterijas, tekstils un nolietota elektrotehnika jānodod atsevišķi.
Svarīgi atcerēties — šķirošana nav sarežģīta, ja sāk ar vienu ieradumu. Var sākt ar iepakojuma šķirošanu, bioatkritumu atdalīšanu vai lieku pirkumu samazināšanu. Katrs mazais solis palīdz samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu.
Tāpēc aicinām iedzīvotājus domāt par trim vienkāršiem soļiem:
Neradi lieko. Šķiro pareizi. Ietaupi gudrāk.
Zemāk apkopotas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par tarifa izmaiņām, atkritumu šķirošanu un praktiskiem veidiem, kā iedzīvotāji var samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu un ikdienā ietaupīt.
Kāpēc pieaug atkritumu tarifs?
Tarifa izmaiņas galvenokārt saistītas ar pakalpojuma nodrošināšanas izmaksu pieaugumu – atkritumu sagatavošanu pārstrādei un apglabāšanai, pamatlīdzekļu nolietojumu, personāla izmaksām, kā arī vides izglītības centra attīstību.
Tarifu aprēķina saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto metodiku, izvērtējot faktiskās izmaksas un apstrādāto atkritumu apjomu.
Kāpēc tarifs ir pieaudzis gandrīz par 29 %, bet iedzīvotājiem maksa pieaug tikai par aptuveni 16 %?
Iedzīvotāju maksa par atkritumu apsaimniekošanu veidojas no divām daļām:
- poligona maksas par nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādi, kas veido aptuveni 60 % no kopējās maksas;
- operatora maksas par pakalpojuma sniegšanu, kas veido aptuveni 40 % no kopējās maksas.
Tāpēc poligona tarifa pieaugums automātiski nenozīmē tikpat lielu kopējās maksas pieaugumu iedzīvotājiem. Gala maksu ietekmē abu šo komponenšu kopējā attiecība.
Kādu ieguvumu no tarifa izmaiņām saņem iedzīvotāji?
Tarifa izmaiņas ļauj nodrošināt kvalitatīvu un nepārtrauktu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, attīstīt atkritumu sagatavošanu pārstrādei un apglabāšanai, uzturēt nepieciešamo infrastruktūru un pilnveidot šķirošanas un vides izglītības iespējas reģionā.
Tas nozīmē sakārtotāku atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, plašākas iespējas šķirot un nodot dažādu veidu atkritumus, kā arī ilgtermiņā videi draudzīgāku atkritumu apsaimniekošanu.
Kāds būs cenas pieaugums mājsaimniecībai
Lielākajai daļai iedzīvotāju tarifa izmaiņu ietekme uz ikmēneša izdevumiem būs neliela. Piemēram, četru cilvēku mājsaimniecībai, kas regulāri šķiro atkritumus un 240l sadzīves atkritumu konteineru izved vienu reizi mēnesī, izmaksu pieaugums vidēji būs aptuveni 0,46 EUR mēnesī par katru mājsaimniecībā dzīvojošo cilvēku.
Dažādās apkalpošanas teritorijās pieaugums nedaudz atšķiras:
- Pilnsabiedrības “Vides pakalpojumi Liepājai” teritorijā – aptuveni 0,52 EUR mēnesī;
- SIA “Eco Baltia Vide” teritorijā – aptuveni 0,40 EUR mēnesī.
Vai šķirojot ir iespējams pilnībā izvairīties no tarifa pieauguma?
Nē. Tarifa izmaiņas ietekmē visus klientus, jo nešķiroto sadzīves atkritumu apstrādes tarifs ir daļa no atkritumu apsaimniekošanas maksas.
Tomēr, regulāri šķirojot atkritumus un samazinot nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu, iespējams retāk izvest sadzīves atkritumu konteineru un tādējādi mazināt kopējo izmaksu pieaugumu.
Kā iedzīvotājs var samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu?
Iedzīvotājs var ietekmēt savu atkritumu apsaimniekošanas rēķinu, samazinot nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu. Jo vairāk atkritumu tiek sašķiroti, jo mazāks ir sadzīves atkritumu konteinera piepildījums un retāk nepieciešama tā izvešana.
Praktiski jau šodien var:
- sākt vai pilnveidot atkritumu šķirošanu;
- šķirot vieglo iepakojumu, stiklu, bioloģiskos atkritumus, tekstilu, elektrotehniku un baterijas;
- izmantot depozīta sistēmu un regulāri nodot taru;
- samazināt lieku pirkumu veikšanu;
- biežāk izmantot daudzreiz lietojamus produktus, piemēram, ūdens pudeles, iepirkumu maisiņus, pārtikas traukus un krūzes;
- plānot iepirkumus, lai mazinātu pārtikas atkritumus;
- pārliecināties, ka šķirojamie materiāli nonāk pareizajos konteineros.
Jo vairāk pārstrādei derīgo materiālu tiek atšķirots, jo mazāk atkritumu nonāk sadzīves atkritumu konteinerā.
Kā tikt pie vieglā iepakojuma, bioloģisko atkritumu vai stikla konteinera?
Ja pie daudzdzīvokļu mājas vēl nav šķiroto atkritumu konteineru, sazinieties ar savas mājas apsaimniekotāju.
Ja dzīvojat privātmājā, sazinieties ar savu atkritumu apsaimniekotāju, lai vienotos par piemērota konteinera uzstādīšanu un izvešanas kārtību.
Ko drīkst likt vieglā iepakojuma konteinerā?
Ja pie daudzdzīvokļu mājas vēl nav šķiroto atkritumu konteineru, sazinieties ar savas mājas apsaimniekotāju.
Ja dzīvojat privātmājā, sazinieties ar savu atkritumu apsaimniekotāju, lai vienotos par piemērota konteinera uzstādīšanu un izvešanas kārtību.
Ko drīkst likt vieglā iepakojuma konteinerā?
Vieglā iepakojuma konteinerā drīkst ievietot:
- plastmasas pudeles un citu plastmasas iepakojumu;
- metāla iepakojumu (skārdenes, bundžas, tīrus follija materiālus);
- kartona kastes un papīra iepakojumu;
- dzērienu kartona pakas jeb tetrapakas.
Iepakojumam jābūt tukšam un tīram. Pirms izmešanas ieteicams to saplacināt, lai konteinerā būtu vairāk vietas.
Ko drīkst likt bioloģisko atkritumu konteinerā?
Bioloģisko atkritumu konteinerā drīkst ievietot:
- augļu un dārzeņu mizas un pārpalikumus;
- kafijas un tējas biezumus;
- olu čaumalas;
- novītušus ziedus un telpaugus;
- zāli, lapas un nelielus dārza atkritumus;
- pārtikas produktus bez iepakojuma.
Bioloģisko atkritumu konteinerā nedrīkst ievietot iepakotu pārtiku, plastmasu, stiklu, metālu, tekstilu un citus sadzīves atkritumus.
Kur var nodot sašķirotos atkritumus?
Sašķirotos atkritumus, kā arī stiklu, tekstilu un nolietotu elektrotehniku var nodot šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos:
- Grobiņas pagasts – “Ķīvītes”;
- Liepāja – Ulmales iela 2;
- Liepāja – Ziemupes iela 44;
- Saldus – Dzirnavu iela 27;
- Aizpute – Raiņa bulvāris 26;
- Vaiņode – Vienības iela 6;
- Rucava – Mehāniskās darbnīcas;
- Priekule – Baznīcas iela 23.
Pirms došanās uz šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu ieteicams pārliecināties par pieņemšanas nosacījumiem un konkrētajā vietā pieņemto atkritumu veidiem.
Ko var nodot bez maksas atkritumu poligonā “Ķīvītes”?
Atkritumu poligonā “Ķīvītes” bez maksas pieņem:
- inertos būvniecības atkritumus;
- dārza un parka atkritumus;
- nolietotu elektrotehniku;
- kartonu un makulatūru;
- plastmasas iepakojumu;
- stikla pudeles un burkas;
- logu stiklu bez rāmjiem.
Ja rodas šaubas par kāda atkritumu veida nodošanas iespējām, pirms došanās uz pieņemšanas vietu aicinām sazināties ar SIA “Liepājas RAS” klientu apkalpošanas centru pa tālruni +371 264 466 98
Vai mainīsies maksa par citu atkritumu nodošanu atkritumu poligonā “Ķīvītes”?
Nē. No 2026. gada 1. augusta mainīsies tikai nešķiroto sadzīves atkritumu apstrādes tarifs. Maksa par citu atkritumu veidu pieņemšanu atkritumu poligonā “Ķīvītes” nemainās.