Šā gada 4. – 11. jūlijā Liepājas mājkompostētājus apmeklēja Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pārstāves Liene Jākobsone un Zane Ruperta projekta “LIFE Waste to Resources (IP LIFE20 IPE/LV/000014). Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” ietvaros, lai apskatītu, kā projekta dalībniekiem veicas ar mājkompostēšanu, kā arī sniegtu kādu noderīgu padomu. Tika apmeklētas vairākas mājsaimniecības, kuras labprāt piekrita padalīties ar savu pieredzi.
Aizvadītā gada decembrī Liepājā 68 privātmāju mājsaimniecības uzsāka dalību šajā projektā, saņemot beztermiņa lietošanā speciālu kompostēšanas tvertni. Dalībnieku uzdevums ir nodalīt mājsaimniecībā radušos bioatkritumus, tos kompostēt, kā arī iesaistīties informācijas sniegšanā par savā mājsaimniecībā kompostēto atkritumu daudzumu un to veidiem periodā līdz 2023.gada 31.decembrim.
Kopš projekta uzsākšanas ir pagājuši 7 mēneši, un tas ļauj izvērtēt apkopotos datus par katru mājsaimniecību. Ik mēnesi projekta dalībnieki sniedz datus projekta koordinatorēm par mājsaimniecībā savākto bioatkritumu daudzumu iepriekšējā mēneša laikā. Pēc projekta koordinatores Lienes Jākobsones sniegtās informācijas, vidēji mēnesī (periodā par šā gada janvāri – jūniju) mājsaimniecības Liepājā radījušas no 30 līdz 32 litriem pārtikas atkritumu, kas veido no 8 līdz 10 litriem pārtikas atkritumu uz katru mājsaimniecības personu.
Savākto atkritumu daudzums mājsaimniecībās ir atšķirīgs, ņemot vērā cilvēku skaitu mājsaimniecībā, iepirkšanās un ēdiena gatavošanas paradumus. Ēdiena atlikumus var ievērojami samazināt, veicot pārdomātu iepirkšanos, taču ja ģimene pastāvīgi gatavo mājās, tajā skaitā uzturā daudz lieto dārzeņus, tad bioatkritumu daudzums palielinās.
Zigrīdai pieredzes kompostēšanā iepriekš nebija, viņa savus virtuves un dārza bioatkritumus kompostē no decembra un ir priecīga, ka tā rezultātā ir samazinājies nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms, kā arī to smaka. Nākotnē viņa plāno samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu vai konteinera izmēru, kas ļaus arī ietaupīt izmaksas.
Savukārt Ieva ar ģimeni ir Liepājas kompostēšanas rekordisti, jo vieni no pirmajiem būs aizpildījuši savu komposta kasti. Ik mēnesi viņas mājsaimniecība rada vidēji 50 litrus virtuves bioatkritumu un 150 – 200 litrus dārza atkritumus. Ieva gan atzīst, ka ap 100-150 litru komposta veido jau iepriekš savāktie dārza atkritumi, kas uzkrāti pirms projekta uzsākšanas. Komposta pārrakšanu viņa plāno rudenī, bet, lai nodrošinātu ietilpību visam mājsaimniecībā radītajam bioatkritumu apjomam, ir iegādāta vēl viena 600 litru kompostēšanas kaste.
Kompostēšanas dalībnieces Zigrīda no Otaņķu ielas un Ieva no Peldu ielas rāda, kā viņu mājsaimniecībās veicas ar kompostēšanu
Andras mājsaimniecībā ir 4 cilvēki un ik mēnesi viņi rada 45-50 litrus virtuves atkritumu. Komposta savākšanai viņa iekārtojusi 5 litru tilpuma kastīti ar vāku, kuru iztukšo 3 reizes nedēļā. Kompostā Andras ģimene liek gan dārzeņu un augļu mizas, gan neapēstos ēdienu atlikumus un kafijas biezumus, kā arī dārza atkritumus. Andra dalās pieredzē ar savas virtuves kastes uzturēšanu, uzverot, ka, lai trauks neradītu smakas un nepiesaistītu mušiņas, pēc katras iztukšošanas viņa to izmazgā ar mazgāšanas līdzekli.
Andra demonstrē savu virtuves atkritumu spainīti
Bet Zigmunds un Brigita ir patīkami pārsteigti par to, cik ātri bioatkritumu šķirošana un kompostēšana ir kļuvusi par viņu ikdienas sastāvdaļu. Ja sākotnēji viņiem šķita, ka ikdienā nemaz nerodas tik daudz virtuves bioatkritumu, un komposta uzturēšana ir neērts apgrūtinājums, tad tagad viņi atzīst, ka tas nemaz nav tik grūti un sarežģīti. Uzsākt kompostēšanu viņi pārliecinājuši arī savus kaimiņus un radiniekus.
Par iespēju kompostēt un nodalīt bioatkritumus ļoti priecājas arī Evelīna, jo pēc bioatkritumu dalītās vākšanas uzsākšanas krasi izmainījās sadzīves atkritumu saturs -tie kļuvuši krietni sausāki un retāk jāiznes. Tikšanās reizē Evelīna vēlējās noskaidrot, cik bieži vasarā komposts jāmitrina un cik bieži tas jāapmaisa vai jāpārcilā. Skaidrojām, ka komposta mitrināšana ir atkarīga no kastes novietojuma, ja tā atrodas ēnā, jālaista retāk, bet, ja ēnainu vietu nav iespējams nodrošināt, kā tas ir Evelīnas gadījumā, tad būtu vērtīgi vismaz reizi nedēļā kompostu samitrināt. Maisīšanu jeb pārcilāšanu iesakām veikt vismaz 2 reizes gadā – rudenī un pavasarī, tas veicinās skābekļa pievadīšanu un biomasas sadalīšanos.
Evelīna no Jaunās ielas ir priecīga par vērtīgajiem padomiem, kas saņemti klātienes konsultācijas laikā
Apmeklējot mājsaimniecības, pārliecinājāmies, ka kompostēšana liepājniekiem kļuvusi par ikdienas ieradumu, kas ļaus iegūt vērtīgu augsnes mēslošanas līdzekli piemājas dārzā, kā arī samazinās nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu, to smakas un piejaukumu saturu.
LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. https://wastetoresources.varam.gov.lv
Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.
