“Vai atkritumu apsaimniekošanas zonu noteikšana ir palīdzējusi pakalpojumam kļūt pieejamākam un izdevīgākam? Kas būtu jādara, lai iedzīvotāji aktīvāk un atbildīgāk šķirotu atkritumus? Kas neapmierina esošajā atkritumu apsaimniekošanas kārtībā? Vai ir būtiskas problēmas, kuras komunikācijā ar pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldību, atkritumu saimniecību “Liepājas RAS” nav atrisināmas? Kurš maksās par jauno kārtību?” – šādi bija jautājumi, uz kuriem iepriekšējā nedēļā atbildes centās rast diskusijas ”Atkritumu apsaimniekošanas kārtība šodien un nepieciešamie uzlabojumi nākamajā periodā (2021–2028)” dalībnieki.
Diskusiju sadarbībā ar portālu irliepaja.lv rīkoja Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs SIA “Liepājas RAS”, un tā bija loģisks turpinājums pirms tam portālā irliepaja.lv veiktajai iedzīvotāju aptaujai par atkritumu apsaimniekošanu Liepājā un tuvējos novados.
“Liepājas RAS” kā pašvaldību kapitālsabiedrība īsteno tai uzticēto stratēģisko mērķi – apsaimniekot atkritumu poligonu “Ķīvītes”, vadoties no Atkritumu apsaimniekošanas likumā un citos tiesību aktos noteiktā.Šobrīd noslēgumam tuvojas Liepājas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna (LRAAP) 2014.–2020. gadam darbības laiks, un ir jāizvērtē, vai izdevies sasniegt tajā nospraustos mērķus, kā arī jāizvirza jauni uzdevumi.
Viens no esošā plāna mērķiem bija atkritumu apsaimniekošanas zonu noteikšana, kā arī atkritumu apsaimniekošanas operatoru izvēle, lai sniegtu klientiem ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu.
Diskusijas dalībnieki, atbildot uz šo jautājumu, kopumā vērtēja atzinīgi esošo atkritumu izvešanas kārtību, proti, dalījumu divās zonās, prasību pēc noteikta veida atkritumu izvešanas mašīnām u.tml., neraugoties uz dažādiem riskiem, piemēram, iespējamām atšķirībām tarifos.
Kopš LRAAP darbības sākuma dalīto atkritumu savākšanas punktu skaits ir palielinājies par 41 % un šķiroto atkritumu laukumi no trīs uz sešiem. Dalītās vākšanas punktu skaits –ap 600 visā reģionā – un pieejamība ir atbilstoša Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 328. “Liepājas RAS” vērtējumā tas reģiona iedzīvotājiem sniedz iespēju šķirot atkritumus, veicinot resursu lietderīgu izmantošanu un samazinot izdevums par apsaimniekošanu. Tomēr 28,7% iedzīvotāju 2020. gada aptaujā apgalvoja, ka atkritumus nešķiro, visbiežāk kā iemeslus norādot, ka “nav ērti pieejamas šķirošanas vietas”; “nav pietiekami daudz informācijas par ieguvumiem, šķirojot, kā arī par daudzveidīgajiem šķirošanas veidiem”; “nezinu, kā pareizi šķirot”.
Arī diskusijas dalībnieki norādīja, ka būtiska ir iedzīvotajiem saprotama informācija gan pie atkritumu sētiņām, gan tieši uz konteineriem, gan, piemēram, pašvaldības izdevumā “Katram Liepājniekam”, kurš varētu sniegt skaidras zināšanas par pareizu šķirošanu. Atkritumu operatoru pārstāvji savukārt uzsvēra, cik svarīga ir kvalitatīva atkritumu šķirošana, jo, iemetot atkritumus neīstajā konteinerā, piemēram, sadzīves atkritumus stiklu konteinerā, viss konteinera saturs tiek uzskatīts par nešķirotiem atkritumiem. “Tā ir sava veida vienošanās ar sabiedrību, ka sašķirotie atkritumi būs tādi, kas kvalificēsies otrreizējai pārstrādei, un atbildība par to ir jāuzņemas arī iedzīvotājiem,” uzsvēra Pitena.
Diskusijas dalībnieki arī izteica vēlmi pēc sīkākas atkritumu plūsmas dalīšanas, kā tas sen jau ir Baltijas jūras otrā krastā un citur Eiropā, piemēram, atsevišķi šķirotiem tekstila atkritumiem u.tml. “Eko Kurzeme” izpilddirektors Andris Karlsons norādīja, ka tādi ir arī Eiropas Savienības normatīvi, kas Latvijā stāsies spēkā jau 2023. gadā, taču “noteikti ir jāņem vērā, ka, šķirojot atkritumus, iedzīvotājiem būs jākļūst arvien atbildīgākiem par to, kas nonāk bezmaksas (sašķiroto atkritumu) konteineros”.
Runājot par to, kas neapmierina esošajā kārtībā, diskusijas dalībnieki atzina, ka mūsdienās ir nepieņemama tā saukto atkritumu vadu ekspluatācija daudzdzīvokļu namos, taču lēmums par to likvidēšanu šobrīd ir vienīgi mājas iedzīvotāju ziņā. Tāpat kā tīrības un kārtības uzturēšana konteineru novietnēs. Atklāts ir jautājums par pazemes konteineriem, kādus Liepājā vēlētos redzēt ne viens vien, – pēc Tīdena sacītā, tādus var izvietot tikai zemesgrāmatā reģistrētos brīvos zemesgabalos, kādu pašvaldības rīcībā praktiski nav. Turklāt vienai daudzdzīvokļu mājai tie būtu pārāk dārgi (25 – 28 tūkst. eiro par vienu komplektu), tāpat ir vajadzīgs speciāls transports konteineru iztukšošanai un izvešanai. Līdz šim Latvijā šādi konteineri uzstādīti tikai to pašvaldību teritorijās, kurās visa atkritumu saimniecība ir pašvaldības rokās. “Ja tas būtu izdevīgi, mēs jau sen to būtu izdarījuši,” atzina “Eko Kurzeme” izpilddirektors Andris Karlsons. Tīdena redzējums ir, ka līdzīgi kā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu, arī atkritumu apsaimniekošanai pašvaldība veido savu aģentūru – iestādi, kas kontrolē naudas plūsmu, slēdz līgumus ar iedzīvotājiem, iepērk privāto operatoru pakalpojumus, uzrauga šo jomu, piedalās ES projektos. Taču, kā atzina izpilddirektora vietnieks, “tas ir politisks lēmums”, par kuru jālemj deputātiem.
Diskusijā piedalījās I. Veiķeniece, Dzintaru ielas 82 mājas vecākā un Kristīgās sākumskolas vadītāja, D. Dreimanis, aptaujas dalībnieks, “Liepājas RAS” valdes loceklis N. Niedols, Liepājas domes izpilddirektora vietnieks nekustamā īpašuma jautājumos M. Tīdens, SIA “Eko Kurzeme” izpilddirektors A. Karlsons, “Vides pakalpojumu grupas” izpilddirektore R. Pitena, Liepājas Universitātes attīstības direktors U. Zupa un biedrības “Radi Vidi Pats” pārstāve I. Ignatova.